Vispusīgi par Esperanto

Visā pasaulē aizvien vairāk apzinoties mazākumtautību tiesības, kā arī valodu un kultūru dažādību, starptautiskā valoda Esperanto atkārtoti ir ieguvusi ietekmīgu lēmumu sagatavotāju uzmanību. Nevalstiskās organizācijas un koalīcijas iestājas par to, lai jautājums par starptautisko valodu Esperanto tiktu ieslēgts Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības apspriežamo jautājumu dienaskārtībā. Pēc 1996. gada jūlija Nitobes starptautisko organizāciju simpozijā apvienojās neatkarīgu ekspertu grupa Prāgā, un šī grupa pārzināja Esperanto situāciju tanī laikā. Viņi ieteica ieslēgt šo jautājumu aktuālajās debatēs par valodas tiesībām un valodu politiku. Prāgas manifests (http://lingvo.org/xx/2/3) ir modernizēta, atkārtota deklarācija Esperanto kustības vērtību un mērķu motivācijai, un tā pamatoti un spraigi izteic valodu demokrātiju un valodu atšķirību saglabāšanu. Pēdējā laikā starp Esperanto valodā runājošiem būtu atzīmējams 1994. gadā Nobela prēmiju ieguvušais Reinhards Seltens, 1996. gada pasaules šaha čempions Suza Poigars (Zsuzsa Poigar) un Tivadors Soross - finansista Georga Sorosa tēvs (http://esperanto.org/Ondo/H-100.htm)...

Programma 'Aborigēnu Dialogi' (http://idnetvork.nl) ir ar nolūku radīta lai stiprinātu iezemiešu savstarpējos dialogus visā pasaulē, apejot koloniālisma valodas un lietot Esperanto ka komunikāciju līdzekli... Lūk daži fakti pielikumā par pašreizējo stāvokli Esperanto.

Izcelsme un mērķi. Pamats tam, no kurienes ir radusies starptautiskā valoda Esperanto ir jau atrodams 1887. gadā Varšavā Ludovika Lazara Zāmenhofa izdevumā (http://akademio-de-esperanto.org/fundamento). Ideja par starptautisku valodu kuras mērķis nebūt nav aizvietot kādu etnisku valodu, bet gan kalpot kā papildus otra valoda visiem, nebija jauna, bet Zāmenhofs redzēja to, ka šādai valodai jāattīstās kolektīvai lietošanai un tālab sākotnēji to limitēja uz gramatikas minimumu un ne visai lielu vārdu krājumu. Tagad Esperanto ir pilnīgi attīstīta valoda ar pilna komplekta izteiksmes līdzekļiem un tā kalpo kā sarunu veida komunikācijas līdzeklis visā pasaulē. Daudzas no Zāmenhofa idejām iedvesmojušas modernās lingvistikas dibinātāju un struktūristu Sosaru (Ferdinando de Saussure) Viņa brālis arī ir esperantists (Skatīt var ari 'Frequently Asked Questions about Esperanto' : http://esperanto.net/veb/faq.html)

Raksturojums. Esperanto lieto gan sarunu valodā gan rakstiskā formā. Leksikas pamata izcelsme ir no Rietumeiropas valodām, sintaksē un morfoloģijā saskatāma arī stipra slāvu ietekme. Esperanto valodas galvenā īpašība ir vārda sastāvdaļu gandrīz bezgalīgu kombināciju iespēja, tā ka šai valodai ir daudz kas kopīgs ar tik atšķirīgām valodām kā ķīniešu, bet valodas iekšējā struktūra uzrāda līdzību ar tādām asimilētām valodām kā turku, suahili un japāņu (http://bertilow.com/pmeg/index.php).

Attīstība. Sākotnējā versijā valodā bija apmēram 1000 vārdu saknes, no kurām varēja atvasināt 10.000 vai 12.000 vārdus (http://akademio-de-esperanto.org/akademia_vortaro) Šodien Esperanto vārdnīca jau ietver sevī 15 līdz 20 tūkstošus saknes, no kurām var atvasināt simtiem tūkstošu vārdu, bet valoda turpina tālāk attīstīties. Aktuālas tendences kontrolē Esperanto Akadēmija (http://akademio-de-esperanto.org) Laika ritumā valoda tika izmantota gandrīz vai priekš visiem iespējamiem mērķiem, polemiskiem un problemātiskiem. Valoda bija arī aizliegta un tās lietotājus vajāja gan Staļins, kurš atzina to par "kosmopolītu" valodu, gan Hitlers, kurš to nosauca par jūdu valodu (valodas radītājs L. Zāmenhofs bija jūds). Par ikdienas mājas valodu šodien tā kļuvusi tūkstošiem jau kopš viņu dzimšanas (Der apskatīt arī Miroslava Maloveca 'Esperanto Gramatika' http://mujweb.atlas.cz/kultura/malovec/gram.htm).

Lietotāji Vispasaules Esperanto Asociācijas (UEA) biedri sastāda aktīvāko Esperanto kopienas daļu. Tajā ietilpst 62 valstis un gandrīz divreiz vairāk individuālo biedru valstu (http://uea.org/landoj). Pārdoto mācību grāmatu skaits kā arī vietējo Asociāciju biedru statistika rāda, ka cilvēki, kuri pārvalda šo valodu, sasniedz simtiem tūkstošus, pat miljonus. Esperanto valodas lietotāji, veido vērā ņemamu koncentrāciju, pie kam tik atšķirīgās valstīs ka Ķīnā, Japānā, Brazīlijā, Irānā, Madagaskarā, Bulgārijā un Kubā.

Esperanto apmācība. Ar Esperanto starpniecību var ātri sazināties un tā dod arī ideālu iespēju svešvalodu studiju ievadam. Nedēļas laika posmā studējošie jau var pielietot šo valodu sarakstes līmenī, bet pēc viena mēneša - doties mācību izbraucienos uz ārzemēm. Eksperimenti un neformālie vērojumi liecina, ka sākotnēji mācoties Esperanto tiek iegūtas pozitīvas iemaņas kādas citas otras valodas apmācībai. Lai gan Esperanto arī māca dažās skolās, taču biežāk to apgūst kā autodidakti vai ari neklātienes ceļā - sarakstoties (izmantojot vai nu papīru vai arī elektroniskā pasta sakarus) vai arī vietējos Esperanto klubos. Vairāk nekā 100 valstīs ir izdotas mācību grāmatas un autodidaktiskie materiāli (http://ikurso.net ; http://lernu.net) Jaunais tīmeklis priekš Esperanto skolotājiem http://edukado.net dod dažādas idejas aktuālajā audzināšanas darbā.

Oficiāla atzīšana. 1954.gadā UNESCO Vispasaules konference apstiprināja, ka Esperanto sasniegumi sakrīt ar UNESCO mērķiem un ideāliem, kam sekoja oficiālu attiecību nodibināšana starp UNESCO un UEA. Šī sadarbība starp minētajām divām organizācijām turpinās. 1997. gadā UNESCO Ģenerāldirektors Amadou-Mahtar M'Bows 82. Vispasaules Esperanto Kongresā teica runu. 1985. gadā UNESCO Ģenerālā Konference uzaicināja dalībvalstis un starptautiskās organizācijas ieviest Esperanto mācīšanu skolās, kā arī lietot šo valodu starptautiskajos darījumos. UEA ir konsultatīvas attiecības ar ANO, UNICEF, Eiropas Padomi, Amerikas Valstu organizācijām un Starptautisko Normatīvu Organizāciju.

Sanāksmes un ceļojumi. Katru gadu notiek vairāk nekā simts dažādas Esperanto sanāksmes vai konferences bez tulkiem un tulkotājiem (http://www.eventoj.hu/kalendar.htm). Kā pēdējie lielākie pasākumi bija Vispasaules Esperanto Kongress Adelaidā (1997), Montpeljērā (1988), Berlīnē (1999), Tel-Avivā (2000), Zagrebā (2001), Fortalezā (Brazīlija) (2002), šogad tas notiks Ģēteborgā (Zviedrija), nākošo gadu Pekinā (Ķīna) un 2005. gadā Viļņā (Lietuva) (http://uea.org/kongresoj). Pirmais esperantistu simpozijs arābu zemēs notika Amanā (2000.), piektais Amerikas kontinenta Kongress Meksikas galvaspilsētā (2001), Āzijas Valstu Kongress Seulā (2002). 2002.g. UEA Pasu pakalpojuma dienesta (Pasporta Servo), kuru vada UEA jaunatnes sekcija, izdevumā atrodamas vairāk nekā 1000 viesu uzņēmēju adreses 82 valstīs, un tās piedāvā bezmaksas mītnes ceļojošām, esperantiski runājošām personām (http://tejo.org/ps).

Pētījumi un bibliotēkas. Daudzu Valstu Universitātes ir ieslēgušas Esperanto savos lingvistikas kursos un dažas no tām piedāvā Esperanto kā neatkarīgu mācību tēmu. Īpaši būtu atzīmējama Eötvös Lórand Universitāte Budapeštā ar diploma izsniegšanu par Esperanto, un Polijas Poznaņas Universitāte ar diploma programmu par interlingvistiku. ASV Moderno Valodu Asociācijas bibliotēka katru gadu reģistrē vairāk nekā 300 speciālizdevumu par Esperanto. Lielbritānijas Esperanto Asociācijas bibliotēkā ir vairāk nekā 20.000 nosaukumu izdevumi. Atsevišķās lielās bibliotēkās ir iespējams lasīt arī Vīnes starptautiskajā Esperanto Muzejā esošās grāmatas, kas ir kā Austrijas Nacionālās bibliotēkas daļa (http://www.onb.ac.at./sammlungen/plansprachen/eo/index.htm), Hodlera bibliotēka Centrālajā UEA sēdeklī Roterdamā (http://esperantic.org/ccd/hodler.htm) un Esperanto kolekcija Allenā- Vācijā (http://esperanto.de.nr). No Vīnes un Allenas kolekcijām informāciju var saņemt ar interneta starpniecību.

Profesionālie kontakti un speciālās intereses. Esperanto valodas lietotāji ir daudzu profesiju cilvēki, ieskaitot ārstus, rakstniekus, dzelzceļniekus, zinātniekus, mūziķus udc. Viņi paši bieži vien un regulāri izdod savus žurnālus, organizē konferences, kā ari veicina valodas ekspansiju profesionālajā un speciālajā pielietojumā. Starptautiskā Zinātniskā Akadēmija San-Marino padara vieglāku kopdarbību Universitāšu līmenī (http://ais-sanmarino.org). Oriģinālie un tulkotie izdevumi parādās tādās jomās, kā: astronomijā, informātikā, botānikā, entomoloģijā, ķīmijā, jurisprudencē un filozofijā. Tāpat pastāv arī speciālas grupu organizācijas, kā: skautu, neredzīgo, šaka un go-spēles, UEA (Vispasaules Esperanto Asociācijas) jaunatnes sekcija TEJO, kura bieži organizē starptautiskās sanāksmes un izdod paši savu periodiku (http://tejo.org). Budistiem, sintoistiem, katoļiem, kvēkeriem, protestantiem, mormoņiem, bahajistiem ir pašiem savas organizācijas un daudzas sabiedriski aktīvas grupas, kuras lieto Esperanto valodu (http://uea.org/esperanto_p/fakoj).

Literatūra. Esperanto plaukstošās literatūras tradīcijas ir atzītas no PEN-Internacia, kura pieņēma Esperanto-filiāli savā 60-ā Kongresa laikā 1993.g.septembrī. Ievērojami mūsdienu Esperanto rakstnieki Trevors Stīls (Trevor Steele) (Austrālija), Ištvans Nemere (Ungārija), Spomenka Stimeca (Horvātija), dzejnieki Viljams Oulds (William Auld) (Skotija), Mihails Gisplings (Krievija/Izraēla) un Abels Montaguts (Katalonija), esejisti un tulkotāji Probabls Dasgupta (Indija), Fernando de Diego (Venecuēla).un Kurisu Kei (Japāna). Gan 1999. g. gan 2000.g Oulds bija izvirzīts kā kandidāts Nobela prēmijai par viņa veikumu poēzijā. (http://dreamwater.net/esperanto). Ļoti plašs ir brazīliešu rakstnieku spiritisma literatūras klāsts.

Tulkojumi. Pie pēdējā laikā izdotiem tulkojumiem pieder Hemingveja Sirmgalvis un jūra, Tolkena Gredzenu pavēlnieks, Garsijas Markiza simts vientulības gadi, Grasa Skārda bundziņas, grāmata par Marko Polo brīnumainajiem ceļojumiem un Cao Xueqina 'Lielās ģimenes teiksma (sāga)', 'Sarkanās mājas sapnis' (http://retbutiko.esperanto.be) Priekš bērniem Asterika 'Vinnijs Pūks' un 'Tin-Tin', klāt nākušas un tagad izdotas 'Cirtainais Petro' un 'Pepija Garzeķe' , kā arī visas pasaulslavenā somu autora Tove Jansson Muminielejas grāmatas. Tāpat pie Esperanto tulkojumiem pieskaitāmas 'Maskuballe', grāmata, kuru Esperanto valodā izdeva 1965. g. pateicoties Tivadoram Sorosam, finansista Georga Sorosa tēvam. Grāmatā stāstīts par to, ko viņa ģimene pārdzīvoja nacistu okupācijas laikā Budapeštā. Šis darbs pēdējā laikā izdots angļu valodā Lielbritānijā (2000), ASV (2001) un nupat parādījies krievu, vācu un turku valodās. (http://dreamwater.net/esperanto/uea)

Teātri un kino. Pēdējos gados parādījušās un uzvestas teātros tik atšķirīgu dramaturgu lugas (http:/esperanto-panorama.net/ikse/muziko.htm) kā Goldoni, Ionesco, Shakespeare (Šekspīrs) un Alan Ayckborg. Daudzas Šekspīra lugas ir tulkotas Esperanto valodā un kā viena pašā pēdējā laikā 'Karalis Lirs' uzvesta Hanojā (Vjetnama) 2001.g. decembrī vietējo aktieru izpildījumā. Lai gan Čaplina 'Lielais diktators' uzvedumos afišās izmantoja Esperanto valodu, pilnmetrāžas filmās tā sastopama retāk. Ievērības cienīgs izņēmums ir kulta filma 'Nakts Murgi', kurā pilnīgi visi dialogi ir Esperanto (http://incubusthefilm.com)

Mūzika. Mūzikas žanros Esperanto pieskaitāmas populārās un tautas dziesmas, kabarē, rokmūzika, dziesmas solistiem un koriem, operas ieskaitot. Kā populāri komponisti un aktieri būtu nosaucami brits Elvis Kostello, amerikānis Michael Jackson. Ir atzīmējami Esperanto valodas ietekmē radušies muzikālie sacerējumi orķestriem: piem., dažas daļās no Esperanto albumu kopapjoma Verners Brozers (Warner Brothers) izdota Spānijā 1996. g. novembrī, un iekaroja augstu vietu spāņu mūzikas aptauju lapās. Klasiskie orķestru un koru izpildījumi Esperanto valodā kā Lou Harrisona Sutras 'Sirds' vai Dāvida Gaines 'Pirmā simfonija' (abi ASV). Esperanto mūziku var atrast ari internetā, ieskaitot dažās tīmekļa vietās kas veltītas Esperanto karaoke. (http://radio-esperanto.com http://dmoz.org/World/Esperanto/Muziko)

Periodika. Vairāk nekā 100 ilustrēti un dažādi citi žurnāli tiek regulāri izdoti, ieskaitot ikmēneša jaunumu žurnālu Monato, literatūras žurnālu Fonto kā ari UEA žurnālu Esperanto. Divu nedēļu perioda apkopotājs žurnāls Eventoj piedāvā arī elektronisko versiju, tāpat kā minētais Monato un tie ir interneta arhīva rīcībā. Esperanto valodā pieejams ari ikdienas jaunumiem bagāts portāls http://gxangalo.com. Citi periodiskie izdevumi, ieskaitot medicīnu, zinātni, reliģiju, jaunatnes un audzināšanas periodiku, citus literatūras žurnālus un specializētās tēmas izdevumus var atrast http://lingvo.org/en/3/253

Radio un televīzija. Radioraidījumi Esperanto valodā notiek Austrijā, Brazīlijā, Ķīnā, Kubā, Igaunijā un Polijā. Regulāri to dara arī Vatikāna radio (http://wrn.org/ondemand/poland.html , http://osiek.org/area). Programmu var klausīties arī ar interneta starpniecību (http://esperanto-panorama.net/ikse/radio.htm). Dažādās valstīs TV pārraida Esperanto mācību kursus, ieskaitot pēdējā laikā sagatavoto 16-daļīgo BBC pielikumu Mazijs Gondolandē Polijas televīzijas pirmajā kanālā.

Tīmeklis. Elektroniskais tīkls ir kā visātrākais komunikācijas līdzeklis tā lietotājiem. Tīmeklī ir vairāki simti diskusiju lapas, kurās traktētās tēmas no ģimeniskās sadzīves līmeņa līdz vispārējai relativitātes teorijai Esperanto valodu (http://purl.org/net.dissendo) plaši pielieto čata vidē, ICQ, IRC, un Pal Talk (http://babilejo.org). Esperanto valodā var uzskaitīt simtiem tūkstošu tīmekļa lappušu (http://eo.wikipedia.org) Dažas ir atrodamas Virtuālajā Esperanto Bibliotēkā (http://esperanto.net/veb), citas var sameklēt attiecīgi no klaviatūras ievadot "Esperanto" tīmekļa meklētājam.

UEA pakalpojumi. UEA izdod grāmatas, žurnālus, gadagrāmatas ar Esperanto organizāciju sarakstiem un lokālajiem pārstāvjiem visā pasaulē. Šie izdevumi, kopā ar skaņu diskiem, kasetēm utml. ir uzskaitīti UEA Grāmatu Katalogā, un dabūjami gan papīra formā, vai arī caur internetu (http:/uea.org/katalogo) Asociācijas Grāmatu Pakalpojuma rīcībā ir vairāk nekā 3500 dažādu nosaukumu. UEA sērijas izdevumos Esperanto, angļu un franču valodā esperanto -dokumenti iekļauj sevī gan studiju gan ziņojumu materiālus par aktuālo situāciju Esperanto darbībā. Viss tas ir pieejams arī UEA galvenajā sēdeklī Roterdamā (Nīderlande)

Ja vēlaties sīkāku informāciju par Esperanto, kontaktējaties uz šādu adresi:

UEA Nieuwe Binnenweg 176, NL-3015 BJ Rotterdam, Nederlando (tel. +31-10-436-1044; fakss 436-1751): e-adrese ueainter.nl.net , vai 777 United Nations Plaza, New York, NY 10017 Usono (tel. +1-212-687-7041; fakss 949-4177) vai ar tas timekli http://uea.org

Materiālu tulkojis: Jāzeps Šlars. Pārbaudījis un koriģējis: Aldis Bušs. Rīgā 2003.g aprīlī